Kāda mana drauga māte, izlasījusi lielajā, pagalam uzticamajā un profesionālajā dienas laikrakstā informāciju par zemkopību, bija to savam dēlam komentējusi tā – sak, zemniekiem grūti, bet „tavs Roze”, redz, braukā apkārt ar superdārgu sporta mašīnu... Draugam esot bijis diezgan grūti māti pārliecināt, ka ministrs Roze nebraukā ar superdārgu BMW sporta automašīnu, ka nav ministram Rozem arī speciālā automašīnas numura „ZZS”, ka ministram Rozem nav nekādi slepenie sponsori, kuri visu bīda un dara, lai sagrautu lauksaimniecību Latvijā...
Ir atkal pienākusi gadu mija, laiks, kas tiek gaidīts ar cerībām, kad tiek teiktas jaunas apņemšanās un saņemti laimes un veiksmes vēlējumi. Gadu mijā arī es gribu vēlēt visiem Latvijas lauksaimniekiem, visiem, kuri saistīti ar šo vienmēr sarežģīto un grūto nozari – lai mums 2009. gadā nepietrūkst paša galvenā: pārliecības par izvēlētā ceļa, pieņemto lēmumu un nospraustā mērķa pareizību.
Izstāstīšu jums kādu stāstu. Precīzāk, nevis stāstu, bet shēmu. Un pat ne shēmu, bet kārtību, kādā pie mums notiek lietas. Vienkārši tāpat izstāstīšu – lai būtu skaidrs, kā un kādā veidā mēs varētu ietaupīt naudu. Jo naudas taupīšana tagad ir galvenais. Vai, precīzāk, ne pati taupīšana, bet taupīšanas procesu vadība noteikti. Tā – lai visiem skaidrs, ka mēs taupām. Par pieciem, desmit vai divdesmit procentiem. Par vienu, simts vai tūkstoš miljoniem...
Mūsu valstī gan politiķu, gan mediju dienas kārtību, gan visas sabiedrības uzmanību jau kādu laiku diktē kaislības ap 2009. gada valsts budžetu. Arī lauksaimniecības nozarē. Un kā nu nē – lauksaimnieki ir milzīga mūsu sabiedrības daļa, un zemkopības nozares budžets ir svarīgs tās attīstības un turpmākās nākotnes aspekts.
Kopš Latvijā savu darbību pārtrauca cukurfabrikas, visai bieži un joprojām dažādos masu medijos, tajā skaitā internetā dzirdami un lasāmi gaudulīgi komentāri, destruktīvi argumenti un nejēdzīgi pārmetumi.
Izlasīju presē, ka kāda Studente veikusi aprēķinu – ja ministri savos komandējumos uz Briseli lidotu ekonomiskajā klasē, tad valsts ietaupītu milzīgu naudas summu. Vairāk nekā simts tūkstošus latu gadā. Savukārt, masu medijs, komentējot šo Studentes veikto aprēķinu, pamanījies nokaunināt ministrus un citas amatpersonas – fui, lidot biznesa klasē šajos taupības apstākļos ir slikti, un arī attālums līdz Briselei neliels... Nekādi citi komentāri neseko. Nav prasīts viedoklis nevienam ministram, nav apklaušināti ministriju darbinieki...
Tikko uzrakstīju ievadu informatīvajam bukletam „Ir dzīve laukos”, ko Zemkopības ministrija gatavo, lai sniegtu Latvijas jauniešiem informāciju par iespējām darbam un dzīvei laukos. Kā jau jebkurā bukletā – šādam ievadam atvēlētas vien pāris rindiņas, taču jau tās rakstot bija skaidrs: šī tēma pelnījusi daudz vairāk vietas, pelnījusi, lai uzmanība tai tiktu pievērsta daudz plašāk.
Mārtiņš Roze,
LR zemkopības ministrs
Jūlijs zemkopības nozarē sācies ar atkal jauniem „piena kariem”. Tieši tā es varētu novērtēt 1. jūlijā publiskotos uzreiz četrus paziņojumus – no Piensaimnieku Centrālās savienības, biedrības „Zemnieku saeima”, Lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas un piena ražotājas, zemnieku saimniecības „Pērles” saimnieces Daces Pastares. Četri paziņojumi vienā dienā, četri brīžiem pat diametrāli pretēji viedokļi par notiekošo nozarē. Un, protams, viens vainīgais – Zemkopības ministrija...
Mārtiņš Roze,
LR zemkopības ministrs
Nevaru noliegt, ar milzīgu interesi gaidīju sižetu TV3 raidījumā „Nekā personīga” par „kāda ministra pikanto aizraušanos”... Diemžēl pēc šī intriģējošā pieteikuma neko sevišķi „pikantu” sižetā nesagaidīju. Jo diezin vai par pikantu var saukt šī pieteikumā minētā „kāda ministra”, respektīvi, Mārtiņa Rozes aizraušanos ar fotogrāfiju un fotografēšanu, pat ja bildēti tiek akti.
|
