Tikko uzrakstīju ievadu informatīvajam bukletam „Ir dzīve laukos”, ko Zemkopības ministrija gatavo, lai sniegtu Latvijas jauniešiem informāciju par iespējām darbam un dzīvei laukos. Kā jau jebkurā bukletā – šādam ievadam atvēlētas vien pāris rindiņas, taču jau tās rakstot bija skaidrs: šī tēma pelnījusi daudz vairāk vietas, pelnījusi, lai uzmanība tai tiktu pievērsta daudz plašāk.
Lauki. Vēl pirms desmit gadiem par laukiem mēdzām runāt vienīgi ar mīnusa zīmi – kā vietu, kur izvērsties nav iespējams. Īpaši jauniešu vidū. Tagad vārds „lauki” iegūst arvien pozitīvāku skanējumu. Arvien vairāk un vairāk cilvēku sāk apzināties, ka dzīve un darbs laukos jau sen vairs nesaistās tikai ar labības vākšanu vai gotiņas slaukšanu, lai gan zemkopība un piensaimniecība, protams, ir pamatu pamats lauksaimniecībai kā tautsaimniecības nozarei.
Mums ir patiesi daudz interesantu, alternatīvu un mūsdienīgu veidu, kā pelnīt un kā pilnvērtīgi pavadīt laukos savu ikdienu un, es pat gribētu teikt, arī dzīvi. Latvijā ir mērķtiecīgi jauni cilvēki, kuri savu dzīvi bauda (un patiešām bauda!) Latvijas laukos. Kaut vai tie paši, kas apkopoti manis jau minētajā bukletā, kas drīz ieraudzīs dienasgaismu – Mārtiņš Sirmais, kurš laukos redz pamatu veselīgam dzīves veidam un kā pavārs mudina arī citus lietot pašu dārzos audzētus produktus, Zanda Briede, kura pēc dizaina skolas beigšanas Rīgā atgriezās laukos, lai profesionāli darbotos tautas arodā – podniecībā, Inga Līce - Vilciņa, kura pārņēmusi saimniecību no tēva un sekmīgi nodarbojas ar vēžu audzēšanu. Un tie ir tikai daži piemēri. Mums patiesi ir, ar ko lepoties!
Ir maldīgi pieņemt, ka tikai pilsētā ir dzīve – dzīve, kas nes daudz naudas un daudz interesantu iespēju. Tie, kuri pilnībā pieņem tikai šādu viedokli, ir sliņķi un cilvēki bez iniciatīvas. Būsim godīgi, protams, pilsēta paver durvis uz daudz lielāku uzreiz iegūstamu iespēju dažādību, tomēr tikai no mums pašiem ir atkarīgs, vai mūsu dzīve būs koša un pilnvērtīga. Un tāda tā ir iespējama arī laukos
Turklāt ne tikai darbam, bet arī izklaidei laukos ir ļoti daudz iespēju. Protams, es nerunāju par izklaidēm tiem, kuriem vārds „izklaide” sākas un beidzas ar bezjēdzīgu piedzeršanos tādiem pašiem piedzērušiem cilvēkiem pārblīvētā nakts klubā... Laukos attīstās dažādas aktīvās atpūtas iespējas, cilvēki ir mērķtiecīgi sportā, sabiedriskajā dzīvē, kultūrā.
Paskat, cik daudz Latvijas iedzīvotāju darbojas koros un deju kolektīvos! Rīgā uz XXIV Vispārējiem Latviešu dziesmu un XIV deju svētkiem no visām Latvijas malām sabrauca dziedātāji un dejotāji! Viņu vidū – ļoti daudz to, kuriem lauku darbi ir ikdienas pienākums. Tas patiesi ir apbrīnojami, kā cilvēki, kuriem darbs praktiski aizņem 24 stundas diennaktī (jo tāds tiešām ir lauksaimnieka darbs), atrod laiku mēģinājumiem un koncertiem.
Tieši ar to, manuprāt, arī ir īpaši mūsu lauku cilvēki – viņi no visas sirds pievēršas tam, kas baro dvēseli un garu. Un tas ir ne tikai sūrs darbs, bet arī patiesi emocionālas un sirsnīgas aizraušanās. Tieši tāpēc, esmu absolūti par to pārliecināts, ir dzīve laukos! Daudziem pilsētniekiem te ir daudz ko mācīties...
