Budžets un subsīdijas: ir arī citi varianti

Mūsu valstī gan politiķu, gan mediju dienas kārtību, gan visas sabiedrības uzmanību jau kādu laiku diktē kaislības ap 2009. gada valsts budžetu. Arī lauksaimniecības nozarē. Un kā nu nē – lauksaimnieki ir milzīga mūsu sabiedrības daļa, un zemkopības nozares budžets ir svarīgs tās attīstības un turpmākās nākotnes aspekts.

Kā zināms, katras ministrijas uzdevums bija samazināt savas nozares budžetu par 10,67%, kas mūsu nozarē veido 12,5 miljonus latu. Zemkopības ministrija izskatīja vairākas iespējas, kā šo premjera dotu uzstādījumu īstenot. Vienīgais variants, kas bez emocijām tika akceptēts no visām, nosauksim tā, „ieinteresētajām pusēm” valdībā, izņemot, protams, pašu Zemkopības ministriju, bija tas, kurā tā saucamā „taupības” budžeta labā tiek upurētas nacionālās subsīdijas lauksaimniecībai 27% jeb 8,8 miljonu latu apmērā. Jā, es parakstīju šo priekšlikumu, taču ne aiz laba prāta. Un ministrija piedāvāja vairākus alternatīvus priekšlikumus.

Piemēram, viens no tiem bija līdz šim valsts budžeta ieņēmumu prognozēs neiekļauts avansa maksājums vairāk nekā 6 miljonu latu apmērā, ko Zemkopības ministrija var pieprasīt no Eiropas Komisijas. Tāpat iespēja ir arī valsts akciju sabiedrību dividenžu palielināšana. To Zemkopības ministrija arī piedāvāja attiecībā uz VAS „Latvijas Valsts meži” ar priekšlikumu, ka tādējādi varētu likt mierā subsīdiju naudu. Pirmais priekšlikums tika ignorēts vispār, savukārt dividenžu palielinājums tika akceptēts ar repliku, ka tas neattiecas uz Zemkopības ministrijas budžetu. Lai gan ministrija ir VAS „Latvijas Valsts meži” kapitāldaļu turētājs, un uzņēmums ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša struktūra. Lai gan – ne jau par to šeit patiesībā ir stāsts...

Stāsts ir par to, ka šis ir kārtējais gadījums, kad daži godkārīgi un savā godkārē nekaunīgi personāži atkal un atkal cenšas izmantot situāciju, lai piesārņotu nozares ikdienu, traucētu citiem strādāt un vāktu sev „plus punktus”. Jauni pārmetumi, jauna demagoģija, jauni meli un apvainojumi. Lai vai kā, jācer tik, ka šie censoņi atminās veco labo teicienu – kas citam bedri rok, pats tajā iekrīt...

Es nekad neko neesmu slēpis. Ne to, kāda summa likumā paredzēta subsīdijām, ne ko citu. Arī par to, ka subsīdijas, iespējams, nāksies upurēt, es laicīgi informēju lauksaimniekus, medijus u.c. Mani īpaši sajūsmināja (pārnestā nozīmē, protams) nesen kādā rakstā vienā no Latvijas laikrakstiem citētais, ka es neesot laicīgi aicinājis lauksaimniekus paust savu nostāju. Es to darīju gan! Un ļoti laicīgi – jau tajā pašā dienā, kad informācija par budžeta samazinājumu bija jāiesniedz Finanšu ministrijai – kad Zemkopības ministrijas reģionālajā konferencē Priekuļos tikos ar lauksaimniekiem, kad uzreiz pēc tam tikos ar LOSP un Zemnieku saeimas pārstāvjiem, kā arī ar medijiem preses konferencē.

Un es jau tad teicu, ka šī ir tā reize, kad viens es galā netikšu, brīnumus paveikt nav manos spēkos. Var, protams, ironizēt par to, ka ar manu viedokli mans darba devējs nerēķinās, ka es nespēju aizstāvēt lauksaimnieku tiesības utt. Bet tas ir pagalam neoriģināli un pavisam noteikti ne asprātīgi.

Varianti, kā budžeta samazinājumu īstenot bez subsīdiju upurēšanas, joprojām ir. Arī iespējas kaut ko mainīt joprojām ir. Ja vien ir arī griba rīkoties. Nekas vēl nav beidzies, viss tikai priekšā. Pašlaik 2009. gada valsts budžeta projekts ir Saeimas komisijās. Es pats vērsīšos gan frakcijās un komisijās un skaidrošu priekšlikumus, kā budžeta projektu iespējams uzlabot. Tāpat ikviens, kuram ir, ko teikt, dariet to! Ejiet, runājiet, rakstiet, ierosiniet! Iesaistieties! Nestāviet malā! Taču, lūdzu – dariet to konstruktīvi, nevis kārtējo reizi tikai zākājot...